Apstādināts mirklis, cilvēkiem kopā esot, līdzinās vēja nestai smaržai mežmalā – tas uzvējo, izgaist, atstājot nojausmu. Prieks, kas rodas siltos, dziedinošos mirkļos, vēlas tapt uzgleznots.

Izstādē redzamas trīs ainavas ar vasarīgiem pļavu motīviem, kā arī sešas momentuzņēmumiem līdzīgas kompozīcijas ar cilvēkiem.

Krāsa, gaisma, kompozīcija ir valoda, ko esmu mācījusies, un caur ko jūtos uzrunāta, esot dabā. Gleznojot savus tuvos cilvēkus, izbaudu vēlreiz kopā piedzīvotos mirkļus. Domāju par viņiem.

Ieskats izstādē Rīgas Lutera draudzes centrā Torņakalnā , 2022.g. oktobris.